Pieteikums - Tālmācības materiāli Internetā

Latvijā elektroniski mācību materiāli ir pieejami dažādos žanros un par dažādām tēmām. Tie izvietoti dažādās satura un dokumentu krātuvēs, kas pieejamas atšķirīgām cilvēku grupām: konkrēta uzņēmuma darbiniekiem, augstskolu studentiem; jebkuram interesentam (LIIS u.tml datu bāzes); maksas materiāli (atlants.lv). Daļa ir pieejama tiešsaistē (Internetā), citus pasniedzēji un pedagogi glabā savos datoros, vēl citi ir multivides izstrādnes uz dažādiem datu nesējiem. Tie atšķiras pēc piekļuves veida (publiska vai autorizēta pieeja), datu formāta un daudziem citiem parametriem. Pašlaik publiski pieejamie augstskolu tālmācības materiāli, kas ievietoti Internetā ir

• izvietoti dažādās vidēs: WebCT, Moodle u.c. vidēs (Ko lieto Valmiera, Jelgava??); to piekļuvei parasti pietiek ar Internetu, reizēm jāuzstāda vai jākonfigurē multivides atskaņotāji vai cita programmatūra. Ne vienmēr materiāla pieejamība (lietotājiem ārpus augstskolām, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, lietotājiem, kuriem nav pieejamas noteiktas programmatūras licences) ir tik laba, kā varētu būt.
• bieži veidoti kā nedalāmas vienības (piemēram, dokuments, kurā ir nodaļas par atšķirīgām tēmām, attēli, tabulas, kas ir pieejami tikai, skatot dokumentu kopumā; atsevišķās nodaļas, attēlus, tabulas parasti nevar atsevišķi meklēt, tās ir grūti atkalizmantot (reuse) citām vajadzībām, atjaunot versijas, utml.);
• dokumenti bieži paredzēti vienam konkrētam mērķim (kursam); un tie mēdz strauji novecot un iziet no aprites, kad mērķi (piemēram akreditēto kursu programmas) mainās - ir grūti un darbietilpīgi saglabāt un attīstīt tālāk tās sadaļas, kuras joprojām ir aktuālas.;
• grūti atrodami, pat ja cilvēks zina konkrētu tēmu vai jautājumu, ko vēlas atrast;
• pārsvarā statiski – ja atrastais materiāls ir kļūdains vai nepilnīgs, visbiežāk nav iespēju to labot/papildināt;
• dublējas, tiek izstrādāti gandrīz identiski materiāli par kādu tēmu, jo ir nepietiekama sadarbība starp skolām, augstskolām un privātfirmām, kuras māca līdzīgas lietas vai arī balstās viena uz otras iemācīto (sadarbība ļautu ietaupīt laiku un citus resursus).

Nodoms

Ir vēlme izstrādāt evolucionējošu tālmācības materiālu vidi, kas atbalsta vienreiz izveidota mācību materiāla atkalizmantošanu (reuse), balstoties uz 3 „vaļiem”:

• meklēšana;
• pārkombinēšana (ir iespēja esošos materiālus „sadalīt sastāvdaļās”, izmantojot tikai, piemēram, grafiku, tabulu, no viena materiāla, karti no cita, uzdevumus – testus no trešā utml.);
• versionēšana, informācijas „mantošana” (legacy).

Vidi paredzēts veidot, kombinējot bezmaksas rīkus, kuras instalēšana iespējama uz mazjaudīga servera, ko var pēc vajadzības atļauties uzturēt arī neliela skola, augstskola vai privātuzņēmums (savukārt klientam pietiktu ar mūsdienīgu pārlūkprogrammu, kas aprīkota ar dažiem multivides spraudņiem). Tādā veidā tiks nodrošināta ievietoto materiālu pieejamība plašam lietotāju lokam. Iespējamie rīki – Apache/Tomcat, MySQL, Subversion (serveri ??); kāds no Wiki veidiem (MediaWiki, XWiki), procesu vadības plānošanas sistēmas (??) (JTrac, XPlanner); indeksētāji (Lucene, Solr), pieprasījumu apstrādes rīki; kā arī tiks izmantotas ontoloģijas – tas jau nav rīks laikam  (konkrētu priekšlikumu šobrīd nav).

Paredzēts, ka tā būs atvērtā satura un atvērtā pirmkoda vide (open content, open source), kurā katrs interesents varēs ievietot materiālus; pievienojot tai meta informāciju, kas nodrošinās materiālu atrašanu un izmantošanu turpmāk. Vidē iespējams ievietot jebkāda tipa materiālus, taču tiek nodrošināts, ka tiem var laika gaitā pievienot daudzveidīgu meta informāciju, kas vienkāršo informācijas atrašanu pēc dažādiem parametriem. Katram lietotājam ir iespēja papildināt meta informāciju, materiāla saturu, ielikt grāmatzīmes, utml. Ja uzskata par nepieciešamu, materiālu var „sadalīt” mazākās vienībās, kam atkal tiek pievienota meta informācija, arī reference (sākotnējais avots, kā arī turpmāk: citi materiāli, kuros konkrētā informācijas vienība tikusi izmantota; šīs references tiek pievienotas automātiski). Paralēli veidojas terminu vārdnīca, priekšmetu rādītājs, autoru datu bāze u.c. saistīti organizēti datu kopumi. Ne sistēmā ievietotās mācību materiālu vienības, ne to anotācijas, nav perfektas; tāpat arī anotēšanas kārtība (ontoloģijas, taksonomijas) atrodas nepārtrauktā attīstībā.

Šobrīd līdzīgas sistēmas tiek veidotas, izmantojot semantiskā tīmekļa (Semantic Web) un semantiskās darbvirsmas (Semantic Desktop) iespējas; izmantojot datu standartus RDF, OWL, iezīmju (tag) pievienošanu, materiāla atspoguļošanu noteiktā kokveida taksonomijā (vēl arī citi veidi kā klasificēt materiālus).

Piedāvātās mācību materiālu vides īpašās pievienotās vērtības:

• latviešu valoda (jāvar tulkot un lietot esošas taksnomijas; jāprot apstrādāt svešvalodu īpašvārdi, jāparedz pilna teksta meklēšana);
• apvieno dažādās vidēs radītus un izvietotus materiālus,
• uz saturu orientēta (content driven) lietotāja saskarne – atkarībā no pieprasītās informācijas tematikas/veida mainās saskarnes dizains un struktūra;
• wiki iespējas (lasītājs var būt arī autors);
• sociālie procesi izpaužas informācijas krātuvju evolūcijā (vispār nezinu, kas ar šito bij domāts, bet man noderētu, ka tas noder, tāpēc jāatrod šim jēga); Varētu ieviesties formālas vai neformālas lietotāju "hierarhijas" - vieni cilvēki var komentēt, labot kļūdas esošos materiālos un pievienot tiem anotācijas (piemēram studenti, kurus māca strādāt ar bibliotēku/info klasificēšanu savā profesijā), citi var taisīt satura pamatmasu kā arī administrēt studentu lietotāju tiesības (skolotāji un pasniedzēji, piemēram), vēl citi var veidot un pieskaņot taksonomijas un ontoloģijas (nozaru eksperti). Būtiski, lai katrā līmenī izmaiņu veikšanai būtu vajadzīgās tiesības - lai nepaliktu tādi cilvēki, kuri ir ieinteresēti un kvalificēti izlabot materiālu, bet nevar to izdarīt, jo viņiem trūkst atbilstošu pilnvaru.
• sadalot materiālu „pamatvienībās” un apgādājot ar meta informāciju, palielinās ievietotās informācijas izmantojamība un dzīves ilgums.