Nesakārtotas domas

Virzieni, kuros var pozicionēt darbu.

Biheivjorisms un citas mācīšanas psihologjiskās pieejas

Vai pieeja tālmācībai ir vienaldzīga pret apmācības metodi, vai arī piedāvātie tālmācības procesi veicina noteikta veida psihologjiskās pieejas?

Grupveida mācīšanās… kognitīvā izziņa… parasts biheivjorisms, utml.? Varbūt ir vienalga kā skolēni mācās un sociotehniskie aspekti attiecas uz nākamo barības ķēdes posmu - uz pasniedzējiem (nevis uz apmācāmajiem). Var censties panākt, lai metasistēmā biheivjoristi (kuri dievina CSDD-stila eksāmenus utml.), var atrast citus biheivjoristus un atkalizmantot viņu radītās lietas, bet "sadarbības pedagoģijas" cienītāji - atkal savus domubiedrus.

Kurā līmenī notiek sociotehnika?

Vai Cakula bija domājusi sociotehniskos aspektus priekš apmācāmajiem (tad to mēs vispār ar Tevi neesam diskutējuši)? Vai arī sociotehniskos aspektus var attiecināt uz pasniedzējiem, pašu disertāciju rakstīšanu, utml.

Sociotehnika

• Sociotehniskās lietas ir jaukas un noderīgas - pateicoties tām notiek visādi decentralizēti procesi (Vikipēdijas rediģēšana, Linux programmēšana un lokalizācija, utml.). Un tās var notikt diezgan dažādos līmeņos.
• Tālmācības cilvēkiem (defoltā) vairāk rūp tas, kā šīs sociotehniskās lietas izpaužas pašā apmācību procesā.
• Dažam labam tālmācības materiālu veidotājam zilais sapnis ir bezmaz vai vide līdzīga "draugiem.lv", tikai tāda, kur cilvēki nevis savstarpēji ietusē, bet risina kaut kādus mācību uzdevumus. Diemžēl, praksē tā nemēdz gadīties. Esot jau dažas diskusiju grupas "draugiem.lv", kur pulcējas tie, kuriem vajadzīga palīdzība mājasdarbu risināšanā. Protams, var lietas pētīt arī šinī līmenī - t.i. tuvāk apmācāmajiem.
• Var arī veicināt skolotāju un pasniedzēju sadarbību - to esam skatījušies; tur ir savā ziņā vienkāršāk saprast, kas vajadzīgs un kas jāizdara (jo paši varam tīri labi iztēloties, ko tādam pasniedzējam vajag). Bet tur ir grūtāk gūt taustāmu rezultātu - jo pasniedzēju ir par kārtu mazāk nekā apmācāmo (tobiš 10 reiz mazāk) un Latvijā konkrētā nozarē tādu varētu būt pavisam maz

1. sākotnējā iepazīšanās ar lietām; atslēgvārdi, linki uz pareizajām Web vietnēm, utml. (vajag gan skolēniem, gan skolotājiem).
2. kolaboratīva uzdevumu risināšana - kā cilvēku dabisko noslieci uz ietusēšanu un špikošanu izmantot mācību mērķiem (noder g.k. skolēniem).
3. mācību materiālu veidošanas un atkalizmantošanas lietās (tur noderētu mūsu jau apspriestā sistēma). (Un tā noder g.k. skolotājiem).
4. sociotehniska sadarbība zināšanu mērīšanā un pārbaudīšanā. Teiksim, lai būtu pieejami testi un uzdevumu paraugi, lai sistēma dotu "instant feedback" (tūlītēju atgriezenisko saiti par zināšanām). (Noder gan skolēniem, gan skolotājiem, bet viņi te ir dažādās lomās).
5. Piebilde pie (4) - ja "oficiālais līmenis" (piem. ISEC) ar pedagogiem sadarbojas nepareizi vai nepietiekami (izmantojot komentus), tad ir grūti nodrošināt godīgu eksāmenu kāŗtošanu.
6. Labāk, ja ļaudis sakrāj lielu daudzumu labu pārbaudes darbu, no kuriem var aši atlasīt noteiktiem kvalitātes standartiem atbilstošus materiālus - tas drusku sasaucas ar (3) punktu.

Par evolucionējošu infrastruktūru

• Varam uzlikt pamata infrastruktūru un tad uztaisīt kārtojamas kartiņas. Priekš disertācijas pašā laikā, par pamatu ņemot Zariņtēva humānisma projektu uz Antes servera: http://www.ante.lv/xwiki/bin/view/Humanism/ClassicHumanismMain. Esošajām kartiņām vajadzīgi uzlabojumi.
• Vai tas ir ļoti atbilstošs gabaliņapstrādes prasībām?
• Nu vismaz kaut kāds nulltais tuvinājums. Varbūt ir kādi piemērotāki rīki piezīmju apstrādei. Ja tādus līdz tam brīdim atradīsim, tad lietosim. Ja reiz projekts ir "evolucionāra" sistēma, tā spēs pārciest tādu nieku kā kartiņu migrēšanu no viena formāta uz otru. Ar Viki rediģējamas kartiņas ir diezgan tuvu nirvānai.